Banku darbības vēsture

banka finances

Mūsdienās bankas ir rūpīgi uzraudzītas finanšu iestādes, taču tās tādas nav bijušas vienmēr. Dzīvē viss plūst un mainās – arī bankas ir laika gaitā izmainījušās. 

No zeltkaļiem par augļotājiem

Zeltkaļi bija pirmie, kuri viduslaiku Eiropā sāka nodarboties ar ko tādu, ko šobrīd mēs sauktu par banku darbību. Viņiem nācās izveidot drošus seifus, kuros uzglabāt savas bagātības. Arī senos laikos nebija droši naudu un bagātības uzglabāt viegli pieejamā un nedrošā vietā – vienmēr ir kāds, kas šos dārgumus iekāro un vēlas iegūt nelegālā ceļā. Tāpēc šo zeltkaļu izbūvētos seifus bieži vien izīrēja vietējie iedzīvotāji, lai tur varētu uzglabāt savu naudu. Tā bija daudz drošāk, nekā to visu turēt mājās.

Zeltkaļi vienā brīdī pamanīja, ka cilvēki nogulda daudz biežāk un lielākas summas, nekā naudu izņem no seifa. Piemēram, ja cilvēki uz seifu aiznesa uzglabāšanai 100 zelta monētas, tad tikai aptuveni 10 monētas kāds gribēs izņemt no seifa. Tieši šī iemesla dēļ zeltkaļi sāka “lieko” naudu aizdot tiem, kam tas bija nepieciešams. Tā sākās viena no mūsdienu banku populārākajām nodarbēm – kredītu došana. 

Laikmets bez regulējumiem

Zeltkaļu bizness pamazām attīstījās. Cilvēkiem nebija jāmaksā nekas, lai varētu savu naudu uzglabāt drošajos seifos. Tieši pretēji. Zeltkaļi maksāja cilvēkiem procentus par to, ka viņi savu naudu atnes uz seifu, jo tad viņi šo naudu varēja aizdot citiem cilvēkiem. Tāpēc vajadzēja cilvēkus motivēt, lai arvien vairāk cilvēku gribētu savu naudu glabāt viņu seifā, un attiecīgi zeltkaļiem būtu vairāk naudas, ko varētu aizdot. 

Līdz pat 17. gadsimtam banku darbība nebija nekādi regulēta. Jebkurš varēja sākt ar to nodarboties. Lai uzsāktu šo biznesu un izveidotu banku, nebija jāizpilda nekādas prasības, kā arī nebija nekādu noteikumu, kas jāievēro. Tāpēc daži baņķieri kļuva pat ietekmīgāki un bagātāki par tā laika karaļiem.

banku vēsture

Banku čeku rašanās

Ar laiku cilvēki saprata, ka pārvietot lielu naudas apjomu ir neērti. Kā arī, ja nauda jāpārvieto visai tālu, tad tas ir arī nedroši, jo pa ceļam var uzbrukt bandīti vai laupītāji, kas iekāro bagātības. Tāpēc parādījās banku izsniegti čeki. Tas bija papīrs, kurā tika apliecināts, ka vienā bankā ir noguldīta attiecīgā summa, un to bija iespējams izņemt skaidrā naudā kādā citā bankā. Tādējādi nebija jāmēro tāli ceļi ar lielu naudas summu kabatā. 

Tā kā šis banku bizness bija veiksmīgs un ienesīgs, arvien vairāk cilvēku sāka ar to nodarboties. Vienā brīdī ASV bija pat aptuveni 30 000 banku. Tas, protams, radīja mulsinošas situācijas, kā arī bija grūti saprast – kura banka ir uzticama, bet kura nē. Tāpēc tika izveidoti īpaši reģistri.

Centrālo banku rašanās

Centrālās bankas izveidoja valdība. Tika ieviesta lielāka kārtība visā banku darbībā. Piemēram, bija nepieciešama licence, lai varētu atvērt banku un darboties šajā jomā. Principā lielākā daļa centrālo banku tika izveidotas tieši 20. gadsimtā. Bija daudzas valstis, kurām nebija centrālās bankas līdz pat 1890.-tajiem gadiem. Taču mūsdienās vairs nevarēs atrast gandrīz nevienu valsti, kurai nebūtu centrālās bankas.

Daļēju rezervju banku sistēma

Daļēju rezervju banku sistēma ir vēl viens nozīmīgs mūsdienu banku sistēmas elements. Tas nozīmē, ka baņķierim ir nepieciešams turēt seifā tikai daļu no visiem noguldījumiem. Piemēram, ja baņķieris saņem 100 eiro, tad viņam ir obligāti jātur seifā 10 eiro, bet pārējo naudu var izmantot, piemēram, aizdevumu izsniegšanai. Centrālā banka nosaka, kāda ir summa, kas jāpatur seifā – tā ir mainīga summa, ko nosaka atkarībā no situācijas.